svētdiena, 2012. gada 5. augusts

Dadzis

Dadži ir asi, tie pielīp un nekrīt nost- gluži tāpat, kā es! Esmu kā dadzis. Un ziniet, man tas riebjas, tiešām riebjas!
Jo kas gan var būt vēl stulbāks, kā pielipt kādam un netikt vaļā, vienkārši netikt! Ja tu atnāci, tad arī norauj mani brīdī, kad mani vairs nevajag! Vai tas tik grūti?
Jo tu zini, ka pati aiziet nevarēšu....

3 komentāri:

  1. ļoti, ļoti labi teikts!!!!
    Paldies, ka to uzrakstīji, man ļoti palīdzēja saprast daudzas lietas.
    Lai veiksmīga atlikusī vasara! :)

    L.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. :)
      bet tā dadžu padarīšana ir galīgs stulbums!
      Tev arī un tiekamies septembrī:)

      Dzēst
    2. Ir gan stulbums. Tu jau sen saproti, ka esi dadzis un kā dadzis kaitini to, kam esi pielipis. bet neko nevari padarīt, jo izmisīgi turies un ceri, ka varbūt kaut kas tomēr mainīsies un tevi nenoraus, jo sapratīs, ka es vajadzīgs.
      tiešām izcils salīdzinājums.

      Dzēst