pirmdiena, 2012. gada 27. augusts

pasmaidu!

  Varētu skumt par to, ka laiks jau ir rudenīgs un vasara neatgriežas un tad vēl par to, ka tūlīt skola un par neveiksmēm, un par to, ka nesaproti. Labāk pasmaidīt par skaisto saulrietu, skaistajām puķēm vāzē, svaigo ieelpoto gaisu mežā un saulīti, kas silda pat priežu ēnā.

Es varētu skumt par to, ka līdz skolai ir tikai 6 dienas, bet vēl joprojām man nav ne mazākās nojausmas, kur dzīvošu. Es vispār par to jau varētu krist panikā, raudāt un dusmoties(ļoti iespējams, ka ja šāda situācija būtu notikusi pirms gada es tā arī darītu). BET es izvēlos mazliet pasmaidīt un nodomāt- hmmmmm, viss notiek uz labu, man tajās kojās noteikti nevajadzēja tikt, ja jau kaut kādā mistiskā kārtā tur netiku. Viss, kas notiek notiek uz labu.
Nezinu cik ilgi tas turpināsies, bet pašlaik ir iestājies tas periods, kad atrodu sīkumus, mazmazītiņos notikumus, par ko pasmaidīt. Daudz vairāk novērtēju savu mazo māsu un to, cik pozitīvisma viņa dod. Mācos no mazās, prieki, prieki, prieki un laime par vismazākajiem sīkumiem, tomēr tā tak' dzīvē vieglāk, priecāties par visu!

Ahhhhh pārāk saraustīti un personīgi, bet tāda nu es esmu!
Varbūt rīt būšu pavisam cita Ildze!

Un tad es vēl pasmaidu, jo var palaiskoties pļavā un vēl neraizēties par uzdotajiem mājasdarbiem!
pasmaidīt par superjauku krustmāti, kura pērk drēbes un vēl ar mīlīgu mincīti.
pasapņot par lielajiem sapņiem un mazajiem, kas tūlīt, tūlīt jau tā nemanot būs sasniegti!
vēlreiz pasmaidu, jo vēl ir pāris dienas trakulībām, laiskām pēcpusdienām un negulētām naktīm!





Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru