otrdiena, 2012. gada 25. septembris

ielās

Es biju sporta spēlēs, tur man pielipa kāds pertīgs, bet jāatzīst diezgan tiešs situācijas apraksts- man pajāt! Man katrā ziņā nav pajāt, vismaz parasti nav....
Tomēr šodien es izgāju skriet ar domu- man pajāt!
Klepu, asinstulznas, stulbos rajona krievus, kas skrien pakaļ, slinkumu, sāpes un galvenais domu, ka nevar! Nolēmu tam visam uzmest!
Tieši tādēļ, man vajadzēja tempa turētāju, jo lai gan stulbi atzīt pati sevi vēl nevaru piespiest skriet mirklī, kad šķiet- viss baigas, tāpēc devos ielās ar brāli.


Parasti es varu runāt pat 20km, tomēr šodien jau pēc pirmajiem 500 metriem knapi pa vārdam varēju izdvest, tas vien norāda uz to, kāds bija temps. Sprintā skrēju pāri pie sarkanajiem pēc Mārtiņa:"kapājam", bet paliku ielas malā pēc rāviena aiz rokas, labi sapratāmies! pēc katrām kāpnēm, man vajadzēja daudz uzmundrinošu vārdu lai atsāktu ierasto tempu. Prātā arī vairāk kā desmit reizes nemanot iezagās vārds nevaru, bet tajā brīdī iedomājos, kas notiktu, ja kāds dzītos pakaļ, protams, ka skrietu ātrāk, tātad- varu!Laikam jau vēlos sevi nevajadzīgi saudzēt, tomēr tā darot,  nekur tālu netikšu, bet es gribu tik, pakāpties. Tātad- ir jāmēģina un tad varēs!
Pēdēkā kilometrā.
Mārtiņš :"Varēsi ātrāk?"
Uzreiz galvā iešāvās doma:"tak nevaru, jau tā knapi velku, tad vēl pāris slēpto domu un saprotu- Ildze tu nepareizi domā"  atbildu:"Vienmēr var"
Mārtiņš(smaidot):"Pareiza atbilde!"
Un tā es turpmāk pieiešu lietām, vismaz mēģināšu.
Jāpiezīmē, ka Mārtiņām nācās mani stumt, lai būtu normāls tempiņš, kā arī pēdējos 100 spirnta metrus knapi elsoju.

Dzīvokļa biedrene teica:"Mārtiņš izskatās laimīgs. Ildze- gandrīz dzīva."
Tā tas arī bija.

Tomēr pēc aukstas dušas, paris apelsīniem un litra dzērveņu sulas, jūtu, ka dzīvoju, ne vien eksistēju!




Kas ir nevaru? Nav tāda nevaru. Ir negribu, man tas nav vajadzīgs, neesmu gatavs, nepatīk, negribu pielikt pūles, lai varētu!
Ir tikai jautājums: "Cik tālu tu esi gatavs iet, cik lielas sāpes esi gatavs paciest un cik laika veltīt?"

piektdiena, 2012. gada 21. septembris

"-Ja esi atradis ko tādu, kas veidots no tīras vielas, laiks to nesabojās. Un tu varēsi atgriezties kad vien vēlies. Bet, ja tas, ko tu atrodi, ir bijis tikai gaismaz zibsnis, zvaigznes uzliesmojums, atgriežoties tu nesastapsi neko"/Paulu Koelju/

Tik daudz gaismaz zibšņu, tik daudz zvaigznes uzliesmojumu.
Katrs redz pasauli tādu, kādu vēlas to redzēt un katrs ir tik laimīgs, cik vēlas būt.
skatos vienkāršāk. redzu skaistāk. jūtos labāk.

svētdiena, 2012. gada 9. septembris

jaunais

   Jau vairāk kā nedēļu īstās mājas ir nomainītas pret Matīsielasmājām. Nepierasti, dīvaini, interesanti vēljoprojām. Bet patīk. Cenšos iedomāties lietas, par kurām varētu pasūdzētis un nav, tiešām nav par ko, tik ļoti neraksturīgi man.
   Universitātē, vismaz pagaidām, viss ir okey. Ļoti pārsteidz tas draudzīgums, gan no vecāko kursu studentu puses, gan no pirmā kursa studentiem. Vienkārši un atklāti.
   Ir lietas, kas nemainās un lietas, kurām nemaz nevajag mainīties- tās pat nav lietas, tie ir cilvēki, smiekli un sajūtas. Kaut kāda konstante, kas maninoties apstākļiem neizskaidrojamā kārta nepazūd un nemainās- draudzība.
   Ja jautā, kas jauns tad no šīs nedēļas tā spilgti atmiņā iespiežas trīs notikumi: Vecrīgas apmeklējums, basketbols un pusmaratons. Par pirmo neko, smieklīgi un traģiski. Neesmu nekāda baskatbola fane, pat nesekoju tam līdzi, tomēr jāatzīst, ka Latvija- Gruzija spēle man patika, jo sanāca vērot klātienē. Es jau nesaku, ka kāda cita spēle man nebūtu patikusi, gan jau arī cita patiktu, jo no baskatbo galīgi neko nesaprotu. Bija vienkārši forši, it īpaši ar traku baskatbola fani blakus!:) Pusmaratons, jā pusmaratons, es tam atkal pieteicos. Nē, es tam tiku pieteikta. Labprātīgā piespiedu kārtā. 13. oktobrī Siguldā- tur es skriešu. treniņu nav bijis, es neesmu gatava un man ir bail, bet nu ko iespējams šī izgāzšanās(ja tāda notiks) ir vajadzīga, lai saprastu, ka tā turpināt nevar. IR JĀIET UN JĀDARA, saņemies, Ildze!
Satikti skolasbiedri un sirdsdraudzenes trešajā septembrī! Tak smieklīgi!
Matīsa ielas burvības. Puķuzirņi. Vienkārši jauki dzīvokļabiedrene, kas rūpējas, lai nenokavētu studijas/darbu. Ķeru ballīti Matīsa ielā sēžot uz palodzes. Arbūzi ar karotēm un tikai!