otrdiena, 2012. gada 25. septembris

ielās

Es biju sporta spēlēs, tur man pielipa kāds pertīgs, bet jāatzīst diezgan tiešs situācijas apraksts- man pajāt! Man katrā ziņā nav pajāt, vismaz parasti nav....
Tomēr šodien es izgāju skriet ar domu- man pajāt!
Klepu, asinstulznas, stulbos rajona krievus, kas skrien pakaļ, slinkumu, sāpes un galvenais domu, ka nevar! Nolēmu tam visam uzmest!
Tieši tādēļ, man vajadzēja tempa turētāju, jo lai gan stulbi atzīt pati sevi vēl nevaru piespiest skriet mirklī, kad šķiet- viss baigas, tāpēc devos ielās ar brāli.


Parasti es varu runāt pat 20km, tomēr šodien jau pēc pirmajiem 500 metriem knapi pa vārdam varēju izdvest, tas vien norāda uz to, kāds bija temps. Sprintā skrēju pāri pie sarkanajiem pēc Mārtiņa:"kapājam", bet paliku ielas malā pēc rāviena aiz rokas, labi sapratāmies! pēc katrām kāpnēm, man vajadzēja daudz uzmundrinošu vārdu lai atsāktu ierasto tempu. Prātā arī vairāk kā desmit reizes nemanot iezagās vārds nevaru, bet tajā brīdī iedomājos, kas notiktu, ja kāds dzītos pakaļ, protams, ka skrietu ātrāk, tātad- varu!Laikam jau vēlos sevi nevajadzīgi saudzēt, tomēr tā darot,  nekur tālu netikšu, bet es gribu tik, pakāpties. Tātad- ir jāmēģina un tad varēs!
Pēdēkā kilometrā.
Mārtiņš :"Varēsi ātrāk?"
Uzreiz galvā iešāvās doma:"tak nevaru, jau tā knapi velku, tad vēl pāris slēpto domu un saprotu- Ildze tu nepareizi domā"  atbildu:"Vienmēr var"
Mārtiņš(smaidot):"Pareiza atbilde!"
Un tā es turpmāk pieiešu lietām, vismaz mēģināšu.
Jāpiezīmē, ka Mārtiņām nācās mani stumt, lai būtu normāls tempiņš, kā arī pēdējos 100 spirnta metrus knapi elsoju.

Dzīvokļa biedrene teica:"Mārtiņš izskatās laimīgs. Ildze- gandrīz dzīva."
Tā tas arī bija.

Tomēr pēc aukstas dušas, paris apelsīniem un litra dzērveņu sulas, jūtu, ka dzīvoju, ne vien eksistēju!




Kas ir nevaru? Nav tāda nevaru. Ir negribu, man tas nav vajadzīgs, neesmu gatavs, nepatīk, negribu pielikt pūles, lai varētu!
Ir tikai jautājums: "Cik tālu tu esi gatavs iet, cik lielas sāpes esi gatavs paciest un cik laika veltīt?"

1 komentārs:

  1. Es Tevi redzēju!! :):)
    Bet man arī bija tempa turētājs un es arī biju knapi dzīva, tāpēc ļoti, ļoti gribēju mājās un nepiestāju pie Tevis.

    Kādu reizi varam izmaukt kopā, ko saki? :)

    AtbildētDzēst