trešdiena, 2012. gada 12. decembris

aizmirstība









Pirms pāris gadiem es nelasīju grāmatas, un biju pieskaitāma pie tiem, kas uzskata, ka nevar būt nekā garlaicīgāka par grāmatu lasīšanu. Nezinu kad un kā tas mainījās, bet nu es lasu, man pats galvenais ka patīk un aizrauj!

Nedomāt par ikdienu un svētkiem. Uzzināt un izdzīvot kopā.




'Tu tiksi galā!" un "Izturi"- tādi ir pēdējie vēlējumi, kurus man uzsauc pāri preses kontroles lodziņam. Dzirdu izskanam arī vienu otru pārmetumu, ka šoreiz es ejot par tālu. Neviens nepasaka to skaļi, bet es nojaušu, ka man piedēvē pašnāvnieciskas domas. It kā mana dzīve nepiederētu man pašam. Neesmu nodomājis sev sarīkot pasaules galu, bet es gribu iet savu ceļu. Tās ir manas tiesības.

Šo es atraudu grāmatu plauktā, tur bija pat divas šādas grāmatas, nodomāju, ja jau divas tad noteikti jābūt labai.













Jau gadsimtiem ilgi cilvēki cenšas aizbēgt no savām problēmām. Mūsdienās tas parasti notiek ar alkohola, narkotiku vai televīzijas palīdzību, un tikai retos gadījumos kāds patiešām aizpišas prom no valsts tā, kā to izdarījām mēs, taču lietas būtību tas nemaina. Vienkāršākais risinājums ir nedarīt neko. Tikpat vienkāršs risinājums ir bēgt, taču tas, salīdzinot ar nekā nedarīšanu, sniedz lielāku gandarījumu, jo rada viltus iespaidu, ka lietas labā kaut kas tomēr tiek darīts, un tikai retajiem pietiek drosmes stāties pretī savām problēmēm un varonīgi uzņemt dzīves radītos triecienus.

Brālis stāsīja, ka kāds čalis no stradiņiem esot sarakstījis grāmatu. Radās liela interese par to, kādas grāmatas raksta studenti, mani vienaudži.
Četri jaunieši visu ņem easy un dara daudz, daudz muļķību, bet viņiem visaz ir jautri!
Iesaku, ļoti iesaku izlasīt!






Dažas kaujas nevar uzvarēt. Bet tas nenozīmē, ka tu tajās nepiedalies.
Ikviens riskē. taču daudz svarīgāk ir atcerēties, ka zināmā brīdī ikviens arī zaudē.















 Vienīgais, ko jebkad esmu vēlējies,- izdzēst no savas dzīves dažus mēnešus un notikumus. Nedomāju, ka tas būtu par daudz prasīts. Bet varbūt es saņēmu to, ko biju pelnījis. Varbūt iepriekšējā dzīvē biju pastrādājis ko šausmīgu, par ko bija jāmaksā šajā dzīvē. Lai gan tam nav nekādas nozīmes. Bet, ja tā, es labprāt būtu gribējis zināt, par ko maksāju.


Šī un akstāk minātē grāmata- "spēle ar nullēm" precīzi der aprakstam, ko parasti sniedzu, kad kāds jautā, kādi notikumi risinās grāmatā: "standarts, kādu novāc un tad atrisina, kas, kapēc un kā novāca upuri". Šādas gāmatas parasti izvēlos brīžos, kad dzīvē galīgi neiet, tad var vismaz aizbēgt no realitātes, ātri ieslīgstot grāmatas saturā.









6/10

Šokē!
Bet neieisaku, ja neesi plānojis nokļūt Indijā vai Pakistānā, pārāk sīki un deatlizēti apraksti. Šo grāmatu izvēlējās lasīt mana latviešu valodas skolotāja, pēc maniem ieteikumiem, jūtos lepna, ka viņa lasa kaut ko ko es iesaku viņai, jo parasti jau ir otrādi- es lasu to, ko viņa iesaka man!


Uz Zemes viss nepārtraukti pārveidojas, jo Zeme ir dzīva... un tai ir dvēsele. Mēs esam daļa no šīs dvēseles, un tomēr mēs gauži reti pamanām, ka tā rūpējas par mums.

-Un kādi ir pasaules lielākie meli? -aitu gans, gluži samūlsis vaicāja.
-Tie ir šādi: dzīvē pienāk brīdis, kad mēs vairs nevaram ietekmēt to, kas ar mums notiek, un mūsu dzīve nonāk likteņa varā. Tādi ir pasaules lielākie meli.

Iedvesmo un liek padomāt.









                                                                    Tas būtu smieklīgi, ja tomāti
par melonēm gribētu kļūt.
Tas ir pārsteidzoši, cik daudz
cilvēki nevēlās būt par tiem, 
kas viņi ir-
kāds gan labums smieklīgam būt?

Vissvarīgākais šajā dzīvē- tas, kas nosaka mūsu gājumu,- nekad nerāda savu seju.

..daudz sliktāk par badu vai slāpēm, daudz sliktāk par darba zaudējumu vai mīlas mokām, daudz sliktāk par izmisumu sakāves priekšā- daudz sliktāk par to visu ir saprast, ka nevienam, pilnīgi nevienam šajā pasaulē tu neesi vajadzīgs.

Šī gan iz superjauka, te- blogā visu grāmatu varētu uzrakstīt, katrs stāsts liek aizdomāties par lietām, kurām ikdienā nekad nedomāju.
Manuprāt, lieliska grāmata, ko izlasīt gada nogalē, lai smeltos spēku un iedvesmu nākamajam gadam, sapurinātu sevi un saprastu, ka viss ir tavās un tikai tavās rokās!

Es arī gribētu lasīt, tikai man tam neatliek laika- ik pa reizei dzirdu. Ja tu gribētu- tev būtu. Atrunas var atsast jebkurā dzīves situācijā, bet ja vēlas iemeslus, lai darītu- arī!:)
Nekad nelasi, ja tev nepatīk, iespējams tev jāmācās, jāsatiekas ar draugiem, jāskatās televizors vai jāspēlē datorspēles. Nekas no tā nav sliktāks par grāmatu lasīšanu- tavā gadījumā pat labāks, bet tikai ar tādu noteikumu, ka patīk tas, ko dari!



1 komentārs:

  1. Un tagad tik ļoti sagribējās izlasīt kādu labu grāmatu...mmm




















    AtbildētDzēst