svētdiena, 2013. gada 27. janvāris

māksla

Mirklī, kad liekas, ka viss ir beidzies viss sākas no jauna. Vēl trakāk kā iepriekšējajā reizē. Un mirklī, kad gribu iet pa kreisi pēkšņi attopos ejot pa labi. Un tad, kad no rīta gribu dzert tēju- ir tikai kafija. Tad, kad mēs viens otram sniedzam rokas, lai ietu kopā mēs pēkšņi ejam atsevišķi. Kad negribu lai spīd Saule tā spīd visspožāk. Kad vēlos pazust man jāparādās, bet kad vēlos palikt man jāaiziet. Un tā tik bieži.

Laimīgākais ja nav tas, kurš, vienmēr, par visām varītēm iegūst to, ko vēlas, nekad nezaudējot, bet gan tas, kas to, ko dzīve piespēlē māk pārvērt par sav vēlamo. Tā ir māksla. Sasodīta. Iemāciet man tā!

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru