svētdiena, 2013. gada 17. februāris

Kādas ir lieliskas brīvdienas? Noteikti tādas, kurās var justies labi, ir jautri un interesanti. Tieši tādas bija šīs divas brīvās dienas.
Devos uz Inčukalnu.

 Sestdien, 16. janvārī, Latvijas spēcīgākie vīrieši un sievietes pulcējās Inčukalna sporta kompleksā, lai noskaidrotu, kurš tad var savu svaru pacelt visvairāk reižu. Tur biju arī es- ne lai pierādītu savu spēku, bet justu līdz brālim. Sacensības vērot bija interesanti, viss bija augstā līmenī. prieks par brāļa necerēti labajiem panākumiem. nekad vienkopus nebiju redzējusi tik daudz muskuļu kalnus. Lai gan svarcelšana nav mans lauciņš, un domaju, ka nekad ari nebus;D(lai gan nekad nesaki nekad) sports toper ir un paliek sports, tāpēc vērojot sacensības bija laiks padomāt par savu fizisko formu un to, cik daudz daru, lai to uzlabotu. Tad vēl kārtējo reizi pārliecinājos, ka- izskats var būt un visbiežāk ir maldinošs.


Ziniet, ko es mīlu- pamosties mežā, atvēt acis un redzēt priedes. Un ja vēl tev ir pašai sava māja( kaut vai uz vienu nakti) tas vispār ir super. Rekur mana brīvdienu istaba.

 Smilšu ielā ir īstais laiks- tā nav, tas apstājas. Tur ir tieši tik labi, ka nav vajadzīgs laiks un tas tiek vispār aizmirsts.
Divi laimīgie un smukā dāņu monēta zaros.

Mans lielasi draugs- Nero. Nevaro vien sagaidīt to pavasarīgo dienu, kad ar viņu kopā dožos skrējienā pa Inčukalna ielām un priežu mežiem.

Tad es vēl iemācījos spēlēt pokeru, dzirdēju skaisti spējējam orķestri un skaisti spēlējam mežragu, noskatījos pēdējo Harija Potera filmu, daudz garšīgi ēdu un gulēju burbuļvannā un nu es nevaru sagaidīt dienu, kad uz turieni došos atkal.