otrdiena, 2014. gada 18. marts

būt mākonī IR forši

      Indijā satiku daudz vīriešu, kas pārsteidza ar visdīvainākajiem jautājumiem, rīcību vai izskatu, tomēr viens indietis pārsteidza ar to, kur atrodas Latvija, viņš pat zināja, ka blakus ir Baltijas jūra. Tā nu viņš no nesportiska nūģa kļuva par mūsu ceļabiedru nelielajam dienas pārgājienam.
     man vienmēr ir licies forši būt mākonī, jo kā gan tas var nelikties forši būt tik augstu kā mākonim. Super, mākoņi, tā es arī nodomāju tajā dienā.
    Sasniedzām mazu pāreju, no kuras pavērās diezgan skaists skats. Indietis man, protams, izmaksāja pusdienas, vēl kāds cits tikmēr mani paspēja iesaistīt savā fotosesijā, sēdējām un baudījām skatu. Līdz mirklim, kad nemanot visapkārt kalnu vietā bija redzama tikai migla. Lai nu kā nolēmām, ka atpakaļ pa to pašu ceļu iet negribam un dosimies nejā pa citu taku, kartes mums nebija, bija vien zīmēts plāns, kur pat mērogi bija galīgi kreisi. visa jautrība sākās mirklī, kad sapratām- izteiktas, saprotamas takas nav, bet iet atpakaļ arī negribas.
    Tā nu pagāja 5 stundas jautrajā mākoņu valstībā, kurā par 7 metriem tālāk redzēt grūti. bailes no trakiem suņeim, lāčiem, čūskām un tumsas iestāšanās bija jāaizmirst, jo bija jāatrod ceļš lejā. Virzienu zināt ir viegli, bet ja nav takas virzīties uz priekšu nav reāli, jo džungļu dēļ tas fiziski nav iespējams. beigu beigās kaut kā jau lejā tikām. izskatījās, ka indietis ir vairāk pārbijies kā es un ka tas ir bijis grūtākais pārgājiens viņa dzīvē, jo pēc izkļūšanas no viezajiem mākoņiem viņš mums jautāja vai mēs esam profesionāli sportisti, jo izskatoties, ka mēs katru dienu to vien darām, kā kāpjam kalnos. Mēs vien nosmējāmies, tomēr zinot to cik sportiski ir indieši mūsu sportiskuma pakāpe viņam likās kaut kas.
   Kopš tās dienas es vairs nedomāju, ka būt mākonī ir forši.

kas gan būtu domājis, ka tie mazie mākonīši var pārvērties tādos milzeņos.
20 minūtes pēc iepriekšējās bildes.

 Te jau galīgi laimīgi:)

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru