trešdiena, 2012. gada 28. novembris

smejies vai raudi, bet tā tas ir!

Vienmēr būs kāds, kas kritizēs un kas to tik vien māk. Cilvēki, kuri nepārkāps savu iztēles aprobežotību un kuriem nav nekā vairāk par viņu garlaicīgo viszinību.
Der arī atcerēties, ka citu vērtē vien pēc tā, kas tev pašam iekšā ir.
Jāatceras arī, ka Zemeslode griežas ap sevi un Sauli, ne ap tevi, samierinies ar to. Vari būt lieliskākais sev, bet ne visai pasaulei!

otrdiena, 2012. gada 27. novembris

tā notiek

   Katru dienu, mirkli, nanosekundi pasaule mainās, cilvēki maina cits cita ceļus.
   Kāds viegli, uz pirkstu galiem, pārskrien pāri cita dzīves takai, kāds pārbradā pāri izpostot ne vien cilvēka iemītot taciņu, bet sagandējot visu prieku iet tālāk.


   Tikai esot vistumšākajā un dziļākajā aizā iespējams novērtēt spožo, silto Saules gaismu, plašo skatu uz pasauli un zilās debesis virs galvas, kas gaida tur tālu, tālu augšā.
Tikai tas, kas līdz aizas dziļumiem nolaidies, blakus bijis un roku pasniedzis būs cienīgs blakus kalna virsotnē stāvēt. Es vairs nebūšu tā naivā meitene. Es visu atceros, visu- to der atcerēties, tev, mans draugs, jo tad kad pūļa vidū noskumis stāvēsi, iestidzis uz vietas, nedomā, ka neredzu tevi, tikai atceries to brīdi, kad vēlējos, lai blakus stāvi, ne lai te mūžam paliktu, bet lai būtu un roku uz pleca uzliktu kā pēdējo vēsti, ka tomēr vienalga par mani tev nav, bet tu neatnāci. Tad vairs neko man nejautā.



svētdiena, 2012. gada 4. novembris

pa-tiesi

    Reiz, ejot pa Akbaras pilsētas galveno ielu, vīriešu un sieviešu grupiņas sāka gudro apsaukāt. Tā vietā, lai izliktos neko nedzirdam, gudrais pagriezās pret pāri darītājiem un svētīja tos.
    Kāds vīrietis ierunājās:
    -Tātad, cita starpā, tu esi arī kurls. Mēs tevi apsaukājam neglītiem vārdiem, bet tu atbildi ar svētību!
    -Kats no mums var piedāvāt tikai to, kas viņam ir,- atbildēja gudrais.


Padomā par to!