sestdiena, 2011. gada 26. novembris
otrdiena, 2011. gada 22. novembris
smaidu
Draudzenes teica, ka es neko parastu te nerakstot, es domāju ka rakstīšu cik īsi un parasti varu.
Lai iet.
Šodien skrēju krosu ar Elīnu, beidzot es neskrienu vienītī. Cik jauki, ka ir kāds kas pievienojas un nesaka, ka ir auksts, nav laika, ka viņš skrien pārāk lēnu vai to, ka ir daudz jāmācās, tās ir pilnīgas muļķības. Ejam un skrienam, es skriešu ar tevi, ja varēšu turēt līdzi tavam tempam:) Šodien man patika, izskrējām gandrīz visu Lubānu pa perimetru. Man ir laba doma nākošajam skrējienam, tas lai paliek slēpts, skatīšos, kā izdosies.
Šodien ēdu daudz visādas zivis un domāju kāpēc tik daudziem tās negaršo.
Tad es vēl domāju, ka gribu daudz sniega un daudz mandarīnu. Tad atkal domāju, ka ne. Gribu kādu sabildēt, tā smuki, vel šajā pelēkajā laikā, ja kāds vēlas, piesakās;)
Man vispār ir tāds nogurums, ka es varētu tā smuki blakus datorgaldam uz grīdas aizmigt. Bet nevar muļķoties jāiet pēc tējas un jāsāk lasīt jauna nodaļa grāmatā.
Tikko atcerējos, ka vel filozofija jāmācās un skaļi nolamājos, viss tomēr nav tik jauki, ka likās pirms 1 minūtes.
Jauku jums vakaru:)
Lai iet.
Šodien skrēju krosu ar Elīnu, beidzot es neskrienu vienītī. Cik jauki, ka ir kāds kas pievienojas un nesaka, ka ir auksts, nav laika, ka viņš skrien pārāk lēnu vai to, ka ir daudz jāmācās, tās ir pilnīgas muļķības. Ejam un skrienam, es skriešu ar tevi, ja varēšu turēt līdzi tavam tempam:) Šodien man patika, izskrējām gandrīz visu Lubānu pa perimetru. Man ir laba doma nākošajam skrējienam, tas lai paliek slēpts, skatīšos, kā izdosies.
Šodien ēdu daudz visādas zivis un domāju kāpēc tik daudziem tās negaršo.
Tad es vēl domāju, ka gribu daudz sniega un daudz mandarīnu. Tad atkal domāju, ka ne. Gribu kādu sabildēt, tā smuki, vel šajā pelēkajā laikā, ja kāds vēlas, piesakās;)
Man vispār ir tāds nogurums, ka es varētu tā smuki blakus datorgaldam uz grīdas aizmigt. Bet nevar muļķoties jāiet pēc tējas un jāsāk lasīt jauna nodaļa grāmatā.
Tikko atcerējos, ka vel filozofija jāmācās un skaļi nolamājos, viss tomēr nav tik jauki, ka likās pirms 1 minūtes.
Jauku jums vakaru:)
pirmdiena, 2011. gada 21. novembris
paveries apkārt
domas skrien pa galvu, bet kā tās saprast...
"Neviens nezina, kas vada cilvēku ceļus. Kuru un kad satiks. Ar kuru tiec saistīts cieši uz mūžu, kuram paslīdi garam, vien viegli pieskaroties. Varbūt tieši šis, garām paslīdējušais, ir bijis īstais? Dzīve ir tāda, kā ir. Mums tagad atliek vien godīgi noiet savu ceļu līdz galam." tā Tīnas Tropas darbā saka Monta Henrikam.
Un tā ejot dienām es arvien atveru grāmatu un pārlasu atzīmētos citātus, lai aizdomātos, par ko tālāku, kāda ir mana patiesība, kādu dzīvi redzu es. Es ticu, ka tas cik skaista ir pasaule ir atkarīgs tiki no manis. Ticu, ka katrs cilvēks, kas ienāk manā dzīvē neienāk tāpat, katrs man ko iemāca. Tikai jāzina tas brīdis, kad mums jāšķiras, katram dodoties savā virzienā, vai arī ceļš jāiet blakus? Tikai žēl, ka es nekad nezinu vai iet, laist lai iet, turēt, lai paliek vai palikt pašai... Bet zinu, ka pienāks diena, kad zināšu. Diena, kad mācēšu no jums paņemt un dot tikai pozitīvo, bet pārējo palaist, lai iet, lai aiziet...
Padomā ko tev nozīmē Latvija
zvaigznes virs galvas savā ielā- pusnaktī
pateikt paldies
un smaids pasmaidīts.
Un tad es padomāju-kā būtu, ja nebūtu...
"Neviens nezina, kas vada cilvēku ceļus. Kuru un kad satiks. Ar kuru tiec saistīts cieši uz mūžu, kuram paslīdi garam, vien viegli pieskaroties. Varbūt tieši šis, garām paslīdējušais, ir bijis īstais? Dzīve ir tāda, kā ir. Mums tagad atliek vien godīgi noiet savu ceļu līdz galam." tā Tīnas Tropas darbā saka Monta Henrikam.
Un tā ejot dienām es arvien atveru grāmatu un pārlasu atzīmētos citātus, lai aizdomātos, par ko tālāku, kāda ir mana patiesība, kādu dzīvi redzu es. Es ticu, ka tas cik skaista ir pasaule ir atkarīgs tiki no manis. Ticu, ka katrs cilvēks, kas ienāk manā dzīvē neienāk tāpat, katrs man ko iemāca. Tikai jāzina tas brīdis, kad mums jāšķiras, katram dodoties savā virzienā, vai arī ceļš jāiet blakus? Tikai žēl, ka es nekad nezinu vai iet, laist lai iet, turēt, lai paliek vai palikt pašai... Bet zinu, ka pienāks diena, kad zināšu. Diena, kad mācēšu no jums paņemt un dot tikai pozitīvo, bet pārējo palaist, lai iet, lai aiziet...
zvaigznes virs galvas savā ielā- pusnaktī
pateikt paldies
un smaids pasmaidīts.
Un tad es padomāju-kā būtu, ja nebūtu...
svētdiena, 2011. gada 13. novembris
uz papīra
Piektdienas un sestdienas vakarus šonedēļ pavadīju mājās. Neatceros tādu reizi, kad vēl tā būtu bijis. Vismaz kaut kas savādāks un nebūt sliktāks. Dīvaini, bet patīkami. Bail tikai ka neieeju otrā galējībā un visu laiku nesēžu mājās, bet nē, tā nenotiks. Labi būtu ja mācētu mājas sēdēšanu un ballēšanos sabalansēt, līdz šim man tas nav izdevies.
Man mācīja, ka mērķi, apņemšanās un sapņi ir jāuzliek uz papīra. Man tas likās galīgs stulbums, kāda atšķirība vai es to visu paturu prātā vai uz papīra. Tomēr atšķirība ir, pat ļoti liela. Tāpēc šovakar uzliku uz papīra 13 apņemšanas, paskatīšos cik es esmu apņēmīga un disciplinēta...
Joprojām lasu "Laimes monitorins" liekas tīrā svētlaime pēc tā, atļaušos teikt murga "Kas tīrumā sēts".
aaa un jā es nemaz neilgojos pēc tiem atkarību radošajiem draugiem, apsveru domu ņemt piemēru no Lailas un no turienes pazust, tik nezinu vai man pietiks drosmes.
Man mācīja, ka mērķi, apņemšanās un sapņi ir jāuzliek uz papīra. Man tas likās galīgs stulbums, kāda atšķirība vai es to visu paturu prātā vai uz papīra. Tomēr atšķirība ir, pat ļoti liela. Tāpēc šovakar uzliku uz papīra 13 apņemšanas, paskatīšos cik es esmu apņēmīga un disciplinēta...
Joprojām lasu "Laimes monitorins" liekas tīrā svētlaime pēc tā, atļaušos teikt murga "Kas tīrumā sēts".
aaa un jā es nemaz neilgojos pēc tiem atkarību radošajiem draugiem, apsveru domu ņemt piemēru no Lailas un no turienes pazust, tik nezinu vai man pietiks drosmes.
trešdiena, 2011. gada 9. novembris
gribasspēks
Es gulēju, skatījos griestos un domāju- kāpēc es tiem draugiem.lv no kuriem esmu tik ļoti atkarīga nevarētu vienkārši uzmest... Cik sasodīti stulbi ir visu laiku interesēties par citu cilvēku dzīvēm, cik tas nelietderīgi. Cik daudz laika vienkārši izmetu miskastē veltot laiku citiem, skatoties uz visu šķietami skaistajām dzīvēm. Jādara arī kaut kas, lai arī man sava, ne tiki citu dzīves liktos interesanta, pārsteidzoša un brīnišķīga. Tā nu es nolēmu nedēļu tur neiegriezties, tas jau priekš mani ir kaut kāds super, mega ilgais laiks. Paskatīšos uz ko es esmu spējīga un cik vienkārši vai sarežģīti ir padarīt savu dzīvi sev saistošāku.
Esmu izlasījusi "Kas tīruma sēts" un tagad lasu "Laimes monitorings".
Esmu izlasījusi "Kas tīruma sēts" un tagad lasu "Laimes monitorings".
svētdiena, 2011. gada 6. novembris
Pilngadības sasniegšana
Viss sākas jau ceturtdien.
Ir forši, ka var aizbraukt uz Rīgu izklaidēdēties un tā, kad nevajag pirkt drēbes vai sazin vēl ko. Tā nu dienu pavadīju ar Beāti, ar viņu ir jautri, pārsmējāmies, pārēdāmies un priecājāmies. Aizbraucām uz jūru- tāds miers un skaistums tur, lieliski. Es gribētu dzīvot pie jūras, lai grūtos un ne tikai grūtos brīžos vajag padomāt var aiziet un pastaigāt, pasēdēt un padomāt, tas plašums nomierina, vismaz mani:). Tas bija tieši tas, kas bija vajadzīgs.
Te mēs ar beāti vis kaut ko jokojāmies.
Vakarā ar brāli bijām uz Eltona Džona koncerta, man patika, bet neteikšu, ka biju sajūsmā. Mārtiņš gan bija sajūsmā. Nu vispār koncertā bija daudz labu brīzu un emociju, bet es ar vārdiem to visu nemāk izstāstīt. Stulbi bija nokavēt pēdējo autobusu un trolejbusu, neatlika nekas cits kā braukt ar taksi. Bet tas jau ir cits stāsts. Garš un dīvains.
Tik forši, ka vienmēr ir draugi, kas sagaida, liek justies kā mājās un pārsteidz:)
Piektdiena sākas forši es pamodos ar sveicieniem un bučām un puķēm:) Sajūtas, ka mani ir dzimšanas diena man nebija līdz brīdim, kad Juris un Naurus man zvanīja un dziedāja skaistu dziesmu:D, tas bija tik mīļi, tad sajutos ka dzimšanas dienā. Tad sekoja daudz volejbola. Mājās mani sagaidīja ar daudz baloniem, rozēm un vēl foršām dāvanām. Tad vakaru pavadīju ar savām mīļajām draudzenēm un vakara noslēgumā dabūju daudz putukrējuma sejā, mani iesvētīja pilngadīgo kārtā, jessāāā.
Sestdien pa dienu darījām vis kaut ko interesantu un neinteresantu- gatavojos ballītei. Tur man jāsaka paldies Elīnai un vel riktīgi, riktīgi liels paldies Beātei.
Ai man jau apnika rakstīt, nu labi mēģināšu.
Ballīte bija, nezinu kāda, man liekas ka daudziem bija garlaicīgi un nekā īpaša nebija. Man pašai patika, varbūt tāpēc, ka es nepiedzēros un šorīt nebija slikti:D Viss bija tā mierīgi.
Paldies par dāvanām, šogad tiešām bija tā, ka visas, pilnīgi visas bija riktīgi foršās, tieši tas, kas man patīk un ir vajadzīgs. Jūs laikam mani pazīstat.
Man uzdāvināja LĒCIENU AR GUMIJU. nevaru sagaidīt, tas būs super:))
Vis beidzās šodien, kad tikko no gultas izkāpusi ar rasala šķīvi rokas braucu ar meitenēm uz Madonu skatīties basketbolu.
AAAA nē ar to tomēr viss vēl nebeidzās, šodien mani pasveikt bija arī Pata, tas bija jauki,vienmēr viņu satikt ir jauki:)
Bet tomēr laikam patiesais stāsts nav par superīgajiem draugiem, ballīti un dāvanām, bet gan par to, ka šodien nejūtos necik vecāka, kā pirmās nedēļas, varbūt tieši otrādi- jūtos vel jaunāka. Tas man nepatīk.
Ir forši, ka var aizbraukt uz Rīgu izklaidēdēties un tā, kad nevajag pirkt drēbes vai sazin vēl ko. Tā nu dienu pavadīju ar Beāti, ar viņu ir jautri, pārsmējāmies, pārēdāmies un priecājāmies. Aizbraucām uz jūru- tāds miers un skaistums tur, lieliski. Es gribētu dzīvot pie jūras, lai grūtos un ne tikai grūtos brīžos vajag padomāt var aiziet un pastaigāt, pasēdēt un padomāt, tas plašums nomierina, vismaz mani:). Tas bija tieši tas, kas bija vajadzīgs.
Te mēs ar beāti vis kaut ko jokojāmies.
Vakarā ar brāli bijām uz Eltona Džona koncerta, man patika, bet neteikšu, ka biju sajūsmā. Mārtiņš gan bija sajūsmā. Nu vispār koncertā bija daudz labu brīzu un emociju, bet es ar vārdiem to visu nemāk izstāstīt. Stulbi bija nokavēt pēdējo autobusu un trolejbusu, neatlika nekas cits kā braukt ar taksi. Bet tas jau ir cits stāsts. Garš un dīvains.
Tik forši, ka vienmēr ir draugi, kas sagaida, liek justies kā mājās un pārsteidz:)
Piektdiena sākas forši es pamodos ar sveicieniem un bučām un puķēm:) Sajūtas, ka mani ir dzimšanas diena man nebija līdz brīdim, kad Juris un Naurus man zvanīja un dziedāja skaistu dziesmu:D, tas bija tik mīļi, tad sajutos ka dzimšanas dienā. Tad sekoja daudz volejbola. Mājās mani sagaidīja ar daudz baloniem, rozēm un vēl foršām dāvanām. Tad vakaru pavadīju ar savām mīļajām draudzenēm un vakara noslēgumā dabūju daudz putukrējuma sejā, mani iesvētīja pilngadīgo kārtā, jessāāā.
Sestdien pa dienu darījām vis kaut ko interesantu un neinteresantu- gatavojos ballītei. Tur man jāsaka paldies Elīnai un vel riktīgi, riktīgi liels paldies Beātei.
Ai man jau apnika rakstīt, nu labi mēģināšu.
Ballīte bija, nezinu kāda, man liekas ka daudziem bija garlaicīgi un nekā īpaša nebija. Man pašai patika, varbūt tāpēc, ka es nepiedzēros un šorīt nebija slikti:D Viss bija tā mierīgi.
Paldies par dāvanām, šogad tiešām bija tā, ka visas, pilnīgi visas bija riktīgi foršās, tieši tas, kas man patīk un ir vajadzīgs. Jūs laikam mani pazīstat.
Man uzdāvināja LĒCIENU AR GUMIJU. nevaru sagaidīt, tas būs super:))
Vis beidzās šodien, kad tikko no gultas izkāpusi ar rasala šķīvi rokas braucu ar meitenēm uz Madonu skatīties basketbolu.
AAAA nē ar to tomēr viss vēl nebeidzās, šodien mani pasveikt bija arī Pata, tas bija jauki,vienmēr viņu satikt ir jauki:)
Bet tomēr laikam patiesais stāsts nav par superīgajiem draugiem, ballīti un dāvanām, bet gan par to, ka šodien nejūtos necik vecāka, kā pirmās nedēļas, varbūt tieši otrādi- jūtos vel jaunāka. Tas man nepatīk.
Abonēt:
Ziņas (Atom)