Janvāris

Noskrieti 43km, kas ir daudz par maz, ja gribu to 21-nu trijās stundās. Ir tikai divi varianti: skriet un neskriet, diezgan loģiski. es šomēnes laikam ņemšu "skriet" un centīšos noskriet aukstumu, slinkumu un "svarīgos darbus". Plāna jāieraksta daudz kilometru, brutāli daudz un ja nenoskriešu, tad jāizdomā kāds efektīvs sods priekš mēneša beigām!
Esmu saņēmusies mācībās, tā riktīgi, ka ir tiki viens n/v par matemātikas mājasdarbiem;D Ja es būtu šitā, kā nemaz nav tik grūti, mācījusies 12 gadus, tad būtu... es nezināju, ka tas ir tik vienkārši- saņemties! Šodien vispār bija starā, kad ieraudzīju iegūtos procentus par angļu valodas eseju, izskatās ka tomēr neesmu galīgi pret sienu atsitusies!
Četri mēneši un visssss! es zināju ko gribu, jā tieši tā- zināju! Bet nu es vairs to negribu, neinteresē, vienalga! Nu kā es varu iet lielajā dzīvē, ja manas domas mainās ātrāk kā manai mazajai māsai! Cerams nesāksies panika, bet nu ko tur... Varētu apstādināt pasauli, atļaut man izkāpt un tad kad mans prātiņš būti pieaudzis ļaut man atkal dzīvot tālāk no nākošās minūtes:)

Te ierasts janvāra vakars!
Un vai tad izskatās ka tā mazā, smaidīgā meitenes būtu gatava izlemt, ko vēlas- nu ne jau rīt vai parīt, bet dzīvē, nu galīgi neizskatās!

 Viens mīl vairāk, otrs mazāk- un tā vienmēr, bet ja tā nebūtu tad brīdi no piedzimšanas līdz nomiršanai nesauktu par dzīvi, bet pavisam savādāk!
 Katrs ir viens. Piedzimst viens un nomirst viens. Kam var uzticēties, uz vienas rokas pirkstiem saskaitīt var tos, kas draugi īsti ir! Paļauties var tiki uz sevi un ja var tikai to, tas jāiemācās! Nav viegli, bet kas gan viegli.
 Es gribu lai iestājas tas brutālais, kad var atslēgties no domām, darbiem un pasaules. Aiziet. Atnākt. Atslēgties. Kaut kas jāsadomā- nežēlīgs, lai iestātos tāds besis, ka viss ir izkačāts.

Pats cīnies, palīdzi, domā, spried un sver,
Pats esi kungs, pats laimes durvis ver.
                                 /Rainis/

Izaicinājums

Šodien ir skaista diena!
Šodien ir izdevusies diena!
   Es tiešām tā nekad nebiju smaidījusi, kā šodien, kad pēc trīsdesmit jautājumu izpildīšanas un pāris minūšu gaidīšanas datora ekrānā ieraudzīju: Jūs esat nokārtojis eksāmenu, jūs eksāmenu pildījāt 9 minūtes un esat pieļāvis 1 kļūdu. Es biju laimīga, tiešām laimīga, nekad nebiju smaidījusi tik plati, tik stulbi un tik ilgi. Beidzot es varu aizmirst par: www.csdd.lv:)
  Bet galvenais stāsts šodien nav par to!
  Pati sevi izaicināju un pati pieņemu izaicinājumu- diezgan smieklīgi.
Tikko ieskaitīju 12ls nordea maratona kontā- pieteicos pusmaratonam(21 097,5m). Tie, iespējam ir visjēdzīgāk iztērētie lati pēdējo pāris gadu laikā. Par to, ka es varētu skriet pusmaratonu iedomājos nejauši un kopš pagājušās nedēļas domāju, vai es to varētu vai nē. Tā nu nolēmu pieteikties, jo ko gan var zaudēt?  Kaut ko jau var zaudēt- slinkumu.toties ko tik var iegūt- pieredzi, dzīvesprieku, izturību, draugus un lielisku gandarījumu! Sākumā domāju pieteikties 10km, tad brālim prasīju, vai es spētu 21km viņš teica: varbūt tagad Tu to nevari, bet ja trenēsies, tad varēsi! Man nav ne mazākas jausmas kādai jābūt taktikai, kas jāvelk vai kas jāēd, es ceru, ka šajos jautājumos kāds man palīdzēs. Man patīk tas, ka man būs jāskrien, varēšu čīkstēt vai nečīkstēt, bet vienmēr būs kāds kas mani izstums pa mājas durvīm un teiks: ej un skrien, pierādi, ka vari, visiem tiem kas netic un galvenokārt jau parādi sev, ka esi stiprāka par slinkumu. Man vajadzēs kādu, kas vismaz nedēļā reizi treniņā skries pus soli man priekšā un es visu laiku mēģināšu skriet blakus. Kādu kas pāris reizes man uzbļaus: NEPADODIES!
Galvenais ir iekļauties 3h! Ceru, ka mani pavadīs mana uzkačātā izturība, lai kuru uzkačatu man vēl ir dotas 199 dienas 11stundas un 22 minūtes! Un, protamas, ceru ka mani pavadīs veiksme, kā nu bez tās. Taču ja līdz 15 maijam vēl joprojām jutīšu ka neesmu gatava mainīšu distances piesakoties un 10km.
   Visus jūsu ieteikumus, kā nenomirt pusceļā un iekļauties laikā, ka arī piedāvājumu skriet kopā un  uzmundrinājumus(kas brīdī, kad lūzīšu būs vajadzīgi, pat ļoti) gaidu dr.lv, vai arī atnāciet ciemos vai piezvaniet, es to novērtēšu!

Veiksmi, Ildze, Tev to vajadzēs vairāk kā jebkad!

tā-nekā

   Bija garas brīvdienas. Pēc kurām, kā jau pēc visām manām brīvdienām, varēja teikt- atkal brīvdienas pagājušas, bet nekas nav izdarīts. Nē, bet tomēr es izdarīju vienu ļoti labu secinājumu-jo vairāk guļ, jo vairāk nāk miegs. Sapratu, ka varētu atpūsties vel un vel, bet nekad nepietiktu un tad jau būtu tā, ka pat no atpūtas var piekust. Sapratu, ka ir jāiet un jādara, jo gribēs to foršo sajūtu, ka kaut kas ir paveikts vai to labo besi pēc treniņiem. Vajag tiki nedaudz piespiesties, nu labi dažreiz daudz un tad jau ir labi:)

 Annukam palika 2 gadi. Viņa ir tāāāāds mazs foršumiņš un dara daudz, daudz blēņu:)

Mūsu draugi pagalmā, pēc tam bija vēl viens!