Viens mīl vairāk, otrs mazāk- un tā vienmēr, bet ja tā nebūtu tad brīdi no piedzimšanas līdz nomiršanai nesauktu par dzīvi, bet pavisam savādāk!
 Katrs ir viens. Piedzimst viens un nomirst viens. Kam var uzticēties, uz vienas rokas pirkstiem saskaitīt var tos, kas draugi īsti ir! Paļauties var tiki uz sevi un ja var tikai to, tas jāiemācās! Nav viegli, bet kas gan viegli.
 Es gribu lai iestājas tas brutālais, kad var atslēgties no domām, darbiem un pasaules. Aiziet. Atnākt. Atslēgties. Kaut kas jāsadomā- nežēlīgs, lai iestātos tāds besis, ka viss ir izkačāts.

Pats cīnies, palīdzi, domā, spried un sver,
Pats esi kungs, pats laimes durvis ver.
                                 /Rainis/