Šodien ir tā sajūta, ka esmu viena šajā lielajā pasaulē. Tad es sāku filozofēt un izdomāju, ka patiesībā kā gan var nebūt viens, ja neviens nevienam nepieder. Labāk tomēr nepalika.

Man ir trīs šokolādes, it kā prieks, bet nav pat ar ko dalīties!

Tikai nedaudz labāk paliek atverot Reinholda Mesnera grāmatu "Gājiens vienatnē" un izlasot otro lapaspusi.

Gaidu to dienu, kad arī man tas izdosies!

Tiesības

    Lai gan parasti ceļos pēdējā brīdī šorīt biju jau augšā pus septiņos. Miegs nenāca, jo bija ļoti liels uztraukums. Tas tiki normāli pirms braukšanas eksāmena. Astoņos devos vēlreiz izbraukt figūras. Tad devos uz Gulbeni un 9:45 sākās mans eksāmens.
    Izfeilojos jau pirmajos 30 metros, bet nu labi, ka tas vēl skaitījās pie izmēģinājuma aplīša.
    Kā otrā figūru dators man izspēlēja... nu, protams, gabarīt vārtus. Domāju, jā forši, visstulbākais jau iekrīt tieši man. Tomēr par lielu pārsteigumu man pašai abas figūras izbraucu ar pirmo.
   Pašā sākumā inspektors nobremzē, domāju, ka esmu izkritusi, bet tomēr nē, man paveicās. Tā jau viss gāja diezgan normāli, līdz brīdim, kad divas reizes noslāpēju pie stop zīmes un divas maximas kalniņā. Biju pārliecināta, ka esmu izkritusi, jo abas reizes aiz manis bija arī normāla mašīnu rinda. Bija pilnīgi vienalga kā es tās beigas nobraukšu, tik domāju jau uz kuru dienu lai atkal piesaka eksāmenu. Kad apstajāmies pie csdd instruktors pasaka, ka eksāmens ieskaitīts. Man tāds wohhhhhhhhhhhhhhoo. Tad sekoja 5min gara morāle, kur visu laiku tikai teicu: mhm, jā, es saprotu, bet man bija mazsvarīgi, ko viņš tur skaidro, jo es jau domāju, kā vīlēšu pa ielām.

 Četras ballītes ballējies- vienu brauc:)

plus

Man patīk šī vieglā sajūta. Šodien ir labi vienkārši būt.

Mīlestība un naids Raiņa lugā "Uguns un nakts".

  Jūtas un naids vienuviet- tā notiek bieži. Arī Raiņa lugā "Uguns un nakts". Luga "Uguns un nakts" sacerēta 1905. gada revolūcijas priekšvakarā. Ierosmi lugas sarakstīšanai Rainim deva tajā laikā izsludinātais operu libretu konkurss. Lugā tēlota tautas brīvības slāpes, mīlestību pret dzimteni, mājvietu- Latviju. Naids lugā tēlots pret tautas apspiedējiem un nicinātājiem. "Mainies uz augšu!"- šie vardi kā aicinājums un atgādinājums vijas cauri visai lugai.
   Lugā tēlota Lāčplēša mīlestība pret Laimdotu. Tas nav jāsaprot burtiski- vīrieša mīlestība pret sievieti. Ar Lāčplēša tēlu autors simbolizē tautas masu varoņspēku, tautas brīvības mīlestību, savukārt, Laimdota simbolizē Latviju- tautu. Kā gan Lāčplēsis varētu nemīlēt Laimdotu, ja tam tik tuva un dārga dzimtene?
   Spīdola luga simbolizē tautas radošo garu, tautas apziņu. Viņa sākumā mīl Lāčplēsi, bet tad, kad Lāčplēsis Spīdolai netic un nerespektē viņu, Spīdolas mīla pāraug naidā. Dzīvē tā arī notiek- cilvēku domām nesakrītot, simpātijas pāraug nepatikā un naidā. Ne vienmēr ir viegli respektēt un rast kompromisu ar tiem, ko mīlam, bet tas ir jāmēģina, it īpaši tad, ja mērķis ir viens- brīvība.
   Lugā norisinās cīņa starp Lāčplēsi un Melno bruņinieku. Lāčplēsis jau pašā lugas sākumā Spīdolai atklāj savas dzīves uzdevumu: "Es esmu sūtīts karotājs pret elli; Tas man no Laimes lemts." Melnais bruņinieks simbolizē gan vācu iebrucējus, kas 13.gs. nostiprinājās Latvijā, gan tos tumšos reakcijas spēkus, kas jebkurā zemē vēršas pret darba cilvēkiem. Melnajam bruņiniekam ir pārliecība, ka darba cilvēkiem "mūžu mūžos nolemts snaust". Taču Lāčplēsis nekad nedomā padoties- ļaujot Melnajam bruņiniekam gūt virsroku un uzvarēt, tauta cīnīsies līdz pēdējam par savu zemi un dzimteni, parādot mīlestību pret to.
   Mīlestība mūs vieno, naids- šķir. Lai taptu un pastāvētu mīlestība, ir jāsaprot otrs. Lai naidu pazudinātu...nē, tas nav iespējams. Naidā ir arī kaut kas labs- tas liek iet un cīnīties, celties un krist- šajā gadījumā Raiņa lugā "Uguns un nakts" strādnieki cīnās par brīvību un taisnību. Jau sen apspiestie un izkalpinātie darba cilvēki ir cēlušies cīņai par brīvību. Paiet laiks, un ceļas citi varoņi, tā ir cīņa starp uguni un nakti, līdz beidzot tumšā nakts tiks salauzta. Lugā risinātā problēma ir aktuāla joprojām arī 21. gs. pastāv netaisnība, liekulība un apspiestība, bet es ticu, ka nāks vēl daudz tādu varoņu kā Lāčplēsis un tautu atbrīvos.

Marts

Pirmajās divās marta nedēļās noskrieti 46km. Trešajā nedēļā satraumēju kāju un ceturtajā slimoju ar parasto saaukstēšanos.
 Tomēr visā mēģinu ieraudzīt labo. Slimošana saskatīju daudz plusu, pat pārāk daudz:

• Beidzot var izgulēties, celties cikos vien grib, vai vispār necelties
• Daudzi nāk cienos un nes vis kko garšīgu
• Ir ļoti daudz laika, lai lasītu grāmatas
• Kā arī laiks pārdomāt sapņus, ieceres un mērķus.

Izlasīju Jana Bergrata grāmatu "Nāvējošā enerģija"  7/10, dažviet ļoti aizraujoša, dažviet pārāk daudz mistisku, nesaprotamu jēdzienu un datu par Eiropas Savienību.



Bija arī traka ballīte, kurā sanāca arī džipu pastumt, džeki teica, ka nekad tādas meitenes nav redzētas, kas pat džipus stumj un kamaziem skrūves pievelk, tādas nu mēs ar Santu esam, patīk jums vai nē. Kā arī salauzu gultu, es tiki skreju lēcu un bļāvu wohooooo, bet nu visi ļoti smējās daudz nedusmojās.

Lai piepildītu sapņus jāiegulda liels darbs, tomēr tas ir tik neaptverami, ka pirms kāda laika tas, kas likās neiespējam, tagad liekas jau sasniedzams:)

Veiksmi Aprīlī, gan man, gan Jums!:)