Jūtas un naids vienuviet- tā notiek bieži. Arī Raiņa lugā "Uguns un nakts". Luga "Uguns un nakts" sacerēta 1905. gada revolūcijas priekšvakarā. Ierosmi lugas sarakstīšanai Rainim deva tajā laikā izsludinātais operu libretu konkurss. Lugā tēlota tautas brīvības slāpes, mīlestību pret dzimteni, mājvietu- Latviju. Naids lugā tēlots pret tautas apspiedējiem un nicinātājiem. "Mainies uz augšu!"- šie vardi kā aicinājums un atgādinājums vijas cauri visai lugai.
Lugā tēlota Lāčplēša mīlestība pret Laimdotu. Tas nav jāsaprot burtiski- vīrieša mīlestība pret sievieti. Ar Lāčplēša tēlu autors simbolizē tautas masu varoņspēku, tautas brīvības mīlestību, savukārt, Laimdota simbolizē Latviju- tautu. Kā gan Lāčplēsis varētu nemīlēt Laimdotu, ja tam tik tuva un dārga dzimtene?
Spīdola luga simbolizē tautas radošo garu, tautas apziņu. Viņa sākumā mīl Lāčplēsi, bet tad, kad Lāčplēsis Spīdolai netic un nerespektē viņu, Spīdolas mīla pāraug naidā. Dzīvē tā arī notiek- cilvēku domām nesakrītot, simpātijas pāraug nepatikā un naidā. Ne vienmēr ir viegli respektēt un rast kompromisu ar tiem, ko mīlam, bet tas ir jāmēģina, it īpaši tad, ja mērķis ir viens- brīvība.
Lugā norisinās cīņa starp Lāčplēsi un Melno bruņinieku. Lāčplēsis jau pašā lugas sākumā Spīdolai atklāj savas dzīves uzdevumu: "Es esmu sūtīts karotājs pret elli; Tas man no Laimes lemts." Melnais bruņinieks simbolizē gan vācu iebrucējus, kas 13.gs. nostiprinājās Latvijā, gan tos tumšos reakcijas spēkus, kas jebkurā zemē vēršas pret darba cilvēkiem. Melnajam bruņiniekam ir pārliecība, ka darba cilvēkiem "mūžu mūžos nolemts snaust". Taču Lāčplēsis nekad nedomā padoties- ļaujot Melnajam bruņiniekam gūt virsroku un uzvarēt, tauta cīnīsies līdz pēdējam par savu zemi un dzimteni, parādot mīlestību pret to.
Mīlestība mūs vieno, naids- šķir. Lai taptu un pastāvētu mīlestība, ir jāsaprot otrs. Lai naidu pazudinātu...nē, tas nav iespējams. Naidā ir arī kaut kas labs- tas liek iet un cīnīties, celties un krist- šajā gadījumā Raiņa lugā "Uguns un nakts" strādnieki cīnās par brīvību un taisnību. Jau sen apspiestie un izkalpinātie darba cilvēki ir cēlušies cīņai par brīvību. Paiet laiks, un ceļas citi varoņi, tā ir cīņa starp uguni un nakti, līdz beidzot tumšā nakts tiks salauzta. Lugā risinātā problēma ir aktuāla joprojām arī 21. gs. pastāv netaisnība, liekulība un apspiestība, bet es ticu, ka nāks vēl daudz tādu varoņu kā Lāčplēsis un tautu atbrīvos.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru