Janvāris

Noskrieti 43km, kas ir daudz par maz, ja gribu to 21-nu trijās stundās. Ir tikai divi varianti: skriet un neskriet, diezgan loģiski. es šomēnes laikam ņemšu "skriet" un centīšos noskriet aukstumu, slinkumu un "svarīgos darbus". Plāna jāieraksta daudz kilometru, brutāli daudz un ja nenoskriešu, tad jāizdomā kāds efektīvs sods priekš mēneša beigām!
Esmu saņēmusies mācībās, tā riktīgi, ka ir tiki viens n/v par matemātikas mājasdarbiem;D Ja es būtu šitā, kā nemaz nav tik grūti, mācījusies 12 gadus, tad būtu... es nezināju, ka tas ir tik vienkārši- saņemties! Šodien vispār bija starā, kad ieraudzīju iegūtos procentus par angļu valodas eseju, izskatās ka tomēr neesmu galīgi pret sienu atsitusies!
Četri mēneši un visssss! es zināju ko gribu, jā tieši tā- zināju! Bet nu es vairs to negribu, neinteresē, vienalga! Nu kā es varu iet lielajā dzīvē, ja manas domas mainās ātrāk kā manai mazajai māsai! Cerams nesāksies panika, bet nu ko tur... Varētu apstādināt pasauli, atļaut man izkāpt un tad kad mans prātiņš būti pieaudzis ļaut man atkal dzīvot tālāk no nākošās minūtes:)

Te ierasts janvāra vakars!
Un vai tad izskatās ka tā mazā, smaidīgā meitenes būtu gatava izlemt, ko vēlas- nu ne jau rīt vai parīt, bet dzīvē, nu galīgi neizskatās!