Lai gan termometrs rādīja zem -20, nolēmu aiziet izskriet. Noskrējusi apmēram 500m ceļa malā pamanīju guļošu cilvēku. Tas bija kāds piedzēries vīrietis. Es netaisījos viņu tur atstāt- atļaut nosalt. Tomēr es nestaigāju uz kačalku un man galīgi nav muskuļu tā nu 15 min pūloties viņu piecelt, nekas neizdevās. Labi, ka man ir draugi, kuri nāk palīgā, kad vajag. Tā nu mēs šo vīru trijatā kaut kā līdz mājām aizvilkām, bet lai viņu uzdabūtu uz otro stāvu vajadzēja septiņus cilvēkus- divas meitenes, piecus zēnus! Tā nu pēc 1h garām mocībām vīrs bija nogādāts mājās.Man rokās bija pirkstaiņi un mājos devos sprintā un nu tiiiik labi bija rokas pie krāsns pielikt.
Ar to es gribēju pateikt- nekad neatstāj cilvēku nelaimē, jo tu nekad nevari zināt kādā situācijā nonāksi pats!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru