atklājums.secinājums.notikums.ārprāts.skaistums.

  Cilvēks dienā cauri prātam izlaiž vidēji sešdesmit tūkstošus domu. Uzrakstot savus veicamos darbus un mērķus uz papīra, tu tādā veidā dari zināmu savai apziņai, ka šīs uz papīra izliktās domas ir daudzkārt svarīgākas par atlikušajām piecdesmit deviņi tūkstoši deviņsimt deviņdesmit deviņām. Tad tavs prāts gluži kā vadāmā raķete sāk meklēt visas iespējas, kā savus uzstādītos mērķus īstenot. Diemžēl, lielākajai daļai cilvēku par to nav ne mazākās jausmas. Man arī nebija. Līdz brīdim, kad sarunā ar kādu bagātu, veiksmīgu cilvēku es jautāju:"Kā tev tas izdevās, kļūt tik veiksmīgam un bagātam?" Viņš atbildēja:"Es mainīju savus paradumus, tas nebija vienkārši, taču tas darbojas lieliski, viens no paradumiem ir- darbus un mērķus rakstīt uz papīra". Tad es tiki pasmējos un nodomāju: kāda gan tam jēga, es taču galvā varu izdomāt, kas man jādara un uz ko man jātiecas. Tagad gan saprotu. Ir gan nozīme, un kā vēl ir! Uzrakstīju lielu mērķi uz papīra,- pirms dažiem mēnešiem tas likās tikpat nesasniedzams, kā Mēness, bet tagad vairs tikai tin nesasniedzams kā Amerika!


Senāk es visu laiku čīkstēju par garlaicību. Dzīvoju no viena notikuma līdz otram. Tagad vairs tā nav, viss ir mainījies. Man ir interesanti, laiks iet ātri un man vienmēr ir ko darīt. Man tas patīk. Ļoti.

Man patīk spontānas idejas. Tieši pateicoties vienai tādai, pagājušonedēļ vēlu vakarā mani izvilka pidžamā no mājas, aizveda uz Lubānas ezeru, tad es aizskrēju līdz laipas galam un apstājos.
 To skatu nevar aprakstīt vārdiem, to nevarētu pat dižākie dzejnieki. Tas bija fantastiski. Zvaigznes, debesis, ezers, plašums, Mēness. To neaizmirst. Par to es mīlu savus draugus, ka viņi man parāda īstās lietas- īstajā laikā.


Nāk Žetonvakars, pagājušonedēļ jau klasē teicu ,ak ne viens vien vēl raudās līdz 25. februārim. Iet galīgi traki. Ir palikušas 12 dienas un mums vēl nav nekā, nu labi, mums ir ideja. Es ceru, ka saņemsimies. Cik ļoti cilvēkus sabojā slinkums, pagaidām izskatās, ka šoreiz tā notiks arī ar mums.

Gribas vasaru, sauli, brīvdienas, jūru. Paskaties ārā, cik skaista ziema, ja tu nespēsi novērtēt to, kas ir tagad, tad tevi nedarīs laimīgu nekas kas būs pēc laika. Negaidi neko, dzīvo un priecājies TAGAD!