Sajukums

    Diena ar nakti sajukusi. Kā man nepatīk šis režīms, bet tik grūti pārlauzt. Pēc trīs- četrām diennaktīm es vairs nevaru izturēt iešanu gulēt četros. Tāds nogurums un bezspēks, jābeidz mocīt organisms, bet nav tik viegli pieradumu lauzt.
  Pēdējā laikā galīgas muļķības daru. Es jau it kā parasti runāju un tad domāju, bet nu pēdējā laikā es tā daru nu ļoti, ļoti daudz. Visādas nepatikšanas un problēmas sastrādāju, no kā ciešu gan pati, gan citi. Mēģināšu laboties.
  Priecē tas, ka nu jau skrienot un aizverot acis, liekas, ka ir vasara. Skrējieni ir tik interesanti, it īpaši, ja katru reizi skrienu ar kādu citu. Tā skrienot un parunājoties tomēr tik daudz jauna uzzinu par draugiem, tādas interesantas sarunas raisās tikai skriešanas laikā.
  Parasti ir tā, ka pavasari gaidu, bet šogad tas ir atnācis pat negaidot, vienkārši ir un viss, tas tā forši. Drīzumā jau jādodas izbraucienā ar riteņiem un jāsāk darīt visas citas foršās lietas, ko var darīt pavasarī, bet nevar darīt ziemā.