izdevusies otrdiena
Tad, kad skolotāja paziņoja, ka šogad vidusskolas klasēm pārgājiena vietā būs rudens sporta diena, mani pārņēma pilnīgs riebums, par to, ka tiek atņemta viena no foršākajām skolas dienām gadā.
Lai arī tuvākajā apkārtnē nav vietas, kur neesam bijuši, tomēr katru gadu ir forši pavadīt laiku kopā ar klases biedriem darot visādas stulbības.Atceros, kā pirms pāris gadiem bija zāles kaujas, kā pīpējām salmus(cik slimi tas ir, laikam pat ļoti) un laivojām.
Otrdienā pamostoties sapratu, ka pārgājiens tāpat neizdotos labs, jo laiks bija apmācies un ārā bija slapjš. Nonākot līdz vietai, kur spēles norisināsies(pa taku gar Aivieksti) konstatēju, ka esmu vienīgā meitene no klases, kas ieradusies. Uzskatu, lai arī cik bezjēdzīgs vai nesaistošs būtu pasākums es ieradīšos, jo piekāst klasi ir neforši, laikam lielākā klases daļa tā neuzskata.
12.a ir lielākā vidusskolas klase tomēr sporta dienā bijām vismazāk pārstāvētā. Pie starta bija jāgaida, jo klases laida ik pēc 10 min, tikmēr Santa mūs izklaidēja ar akmens prikolu, tas bija smieklīgi, pat ļoti. Tā nu pēc 30 min gaidīšamas devāmies trasē, uzdevumi bija dažādi: jāmet salmu dzīvniekā ar šķēpu, jānes baļķis, jābrauc ar laivu utt. Pēc finiša vērojām kā iet citām klasēm visjautrākā laikam bija laivošana, kad daudzi krita ūdenī vai pa upi meta "nelielus" lokus. Pēc tam protams bija ari pusdienas turpat "starp kalniem". Par pārsteigumu pašai -rudens sporta diena man ļoti patika:) Tas liek secināt, ka nevajag savu nepatiku izteikt pirms nezini, kas īsti notiks un kā viss norisināsies.
Diena jau tā bija izdevusies, tomēr to vēl superīgāku padarīja ziņa, ka Beāte ir ieguvusi auto vadītaja apliecību un tā nu arī tas bija jānosvin. Vakarā devāmies uz Lubānas ezeru lai dzirdētu mistisko skaņu, bet par nožēlu ezers bija kluss, taču vakaru pavadījām labi:)
domas un darbi
Jo vairāk draudzenes noliek tiesības, jo vairāk man negribas likt, man ir bail, ka palikšu bez tām...
Divas reizes esmu redzējusi sapni, kas nākamajā dienā kļūst par īstenību, pēc otrās reizes vairs neliekas, ka tā ir tikai sagadīšanās, nezinu kas tas ir un kāpēc tā notiek, vrb man ar Santu ir kāds mistiskais kontakts:D
Kāpēc es nevarēju piedzimt Indij un būt laimīga dzīvojot suņu būdā?
es šodien skrēju
Distance: 3km
Laiks:drausmīgs, pašai kauns
Man pietrūkst frī kartupeļu un Santas sabiedrības, dažkārt liekas, ka viņa zin ko ar manu dzīvi iesākt, labāk par mani pašu. Varbūt nav vairs ko iesākt, jo viss jau ir sačakarēts?(par to derētu padomāt)
Mani māc aizdomas, ka teksts ir pilns ar stila, ortogrāfijas un interpunkcijas kļūdām, bet nu neko darīt
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru