Pārspriedām, kā mums gāja Norveģijā un spriedām, ka vēlamies tur atgriezties vel un vēl, vismaz daļa no mums. Atcerējāmies par smieklīgajiem atgadijumiem Norveģijā un ballītēs, ir forsi atcerēties visu smiekligo un labo.
Tomēr kas raksturo Santu- vieni smiekli un muļķības, nu labi mīļums un labestība ari, tomēr smiekli un muļķības ņem virsroku. Tā mēs, ar jautrošanos un smiekliem, atgirezāmies Lubānā un atlikušo vakaru pavadījām histēriski smejoties un nepārtraukti lokoties. Klasiskā mūzika nekad man tā nebija uzlabojusi garastāvokli.
Diena ir izdevusies un var ķerties klāt bioloģijai un neizprotamiem rakstu darbiem.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru