Šobrīd es vēlētos, kaut nebūtu piedzimusi vai arī, lai būtu Līsbeta Salandere. Viņai ir vienalga ko par viņu domā apkārtējie, sabiedrība, visa pasaule, pilnīgi uzšpļaut. es nemāku kontaktēties, lielākoties vai nu es pārprotu vai nu mani pārprot.
Man neinteresē matemātika, fizika vai krievu valoda, jo es tur neko nesaprotu. Es varu kaut vai uz galvas nostāties, bet kam man dzīvē logaritmi būs vajadzīgi tik un tā nesapratīšu. Varbūt lai maizi nopirktu? Tas jau kā kuram, iespējams, ka kāds nesaprot, kāpēc viņam vajag zināt, kas ir Līsbeta Salandere.
Es varētu kādu mēnesi vienkārši palasīt grāmatas, jo tad vismaz var domāt par grāmatas varoņiem ne par savu sasodīto dzīvi, un tad, varbūt, man apniktu un es gribētu atgriezties 'normālajā' sabiedrībā.
Vēl kaut kādu prieku sagādā tikai iedomāšanās par 3. novembri. Man pat negribas savu pilngadību, ballīti vai dāvanas. tas tiešām ir dīvaini, jo parasti gribās svētkus, ballītes un dāvanas. Vai nu man ir slikts garastāvoklis kubā vai nu arī es mainos.
Lasu- kas tīrumā sēts
Kuš, kuš, kuš.
AtbildētDzēstGudra auss zina, kad tai kļūt kurlai.
bumbul, tev jātiek prom no vietas, kurā dzīvo. Tev vajag jaunu vidi, jaunus cilvēkus :* saku no pieredzes
AtbildētDzēstP.S. tas nav sauciens bēgt prom no mājām ;}