Šonedēļ noskrieti 16km.
Bija tāda pauze, bet šodien noskrienot palika tik labi. Sapratu ka tagad pēc 5km neesmu tik nogurusi kā pirs mēneša pēc 3km. Tā bija laba sajūta. Lai cik stulbi tas liktos sapratu, ka skrienu tad, kad nav labi. Tāpēc jau bija tā pauze, kaut kā nebija. Ticu, ka to, ko es te rakstu nelasa daudz. Forši, kam maniem vecākiem, draugiem, brāli patīk ka es skrienu, man arī tas patīk. Tomēr es negribu lai kāds sāk domāt, ka esmu baigā skrējēja. Tā nav, galīgi tā nav. Es skrienu tāpēc, ka man patīk, nevis tāpēc ka gribu būt ātrāka vai labāka.
Pabeidzu lasīt Laimes monitoringu. Parasti visi grāmatām liek balles, es tā nemāku. Man patika- bija vienkārši un skaisti.
Tad skolā, kādā klasē ieraudzīju, grāmatu, kuras vāks piesaistīja manu uzmanību, likās varētu būtu interesanta un tā palūdzu skolotājai, vai varu izlasīt.
LAI KO TU DOMĀTU, ĀMOD IDĀTIC- Paul Ardem.
Grāmatā nav daudz teksta, tādi, kā domu graudi, tāpēc tā prasīja vienu manu vakaru. Dažreiz šķiet, ka grāmatas vienkārši mani atrod tad, kad ir īstais laiks.
Rēķinoties ar mums zināmajiem faktiem, cenšamies pieņemt saprātīgus lēmumus. Problēmu rada tas, ka saprātīgus lēmumus pieņem visi.
Šis laikam būs jāparāda klases audzinatājai, lai viņai par mani neuztraucas:
Ir normāli gūt labas vai viduvējas sekmes.
Tātad sliktas vai gandrīz sliktas sekmes ir priekšrocība.
Tas nozīme, ka neesi ieinteresēts stereotips, ko tev māca. Tavas domas ir citur.
Fantāzijās.
Daudzi no tiem, kuri skola nebija sekmīgi, ir kļuvuši bagāti un veiksmīgi. Taču ne jau atzīmju, bet gan iztēles dēļ.
Tāpēc, ja gribi pārvērst veiksmi neveiksmē, uztver to ka labu atspēriena punktu jaunam sākumam.
Labas atzīmes nenodrošina interesantu dzīvi.
To nodrošina tava izvēle.
Vakar bija nebijusi kompānija, bet bija labi, interesanti un citādāk, ka parasti. Nekad mūžā stundas laikā nebiju dzirdējusi tik daudz "KĀPĒC?" un nekad dzīvē droši vien nedzirdēšu.
Šovakar ieplānots vakars ar draugiem un spēlēm.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru