Šovakar tētis man stāsta par Indiju. Es pasmejos un pabrīnos. Liekas tik nereāli, neiespējami un dīvaini. Es to visu gribu skatīt ar savam acīm. Es gribu manīties, lai gan mainīt sevi varu pati, tomēr domāju, ka pāris mēnešos Indijā es varētu saprast lietas labāk un varbūt kļūt arī labāka pati.
  Tagad es tiešām nezinu vai nākošgad mācīties kādā universitātē ir tas, ko es gribu. Laikam jau vairāk es gribu atrast sevi pašu.
   Pārkāpt pāri tam, kas man stāv priekšā jau gadu un pāris nedēļas. Sakumā likās, ka būs viegli, tagad vairs vispār neliekas.

   Pamēģini kļūt labāks - izproti sevi, nevis satiekot kādu gaidi, lai viņš saprastu Tevi. Nekad neaizmirsti, ka tu nevari samaitāt citu mūžu, kā vien to, kuru tu dzīvo, un nevari dzīvot citu mūžu, kā tikai to, kuru esi samaitājis. Varonība rada dižus varoņus, spēks rotā varenus spēkavīrus, bet, lai kļūtu par īstu cilvēku nepieciešama tikai cilvēcība.